Bilžu stāsts par meža takām ziemā Siguldas pusē 20. un 21. janvārī 2022. gadā. Ievadam varu teikt, ka izmisīgi bija nepieciešams izrauties no rutīnas, ieelpot svaigu gaisu un iet. Iešana vienmēr visu padara labāku! Ar pirmo meklējumu Google izvēlējāmies 14 km garu maršrutu gar Gauju un pielāgojām savām vajadzībām, pēdējo posmu pamainot, lai nokļūtu līdz…
Vasaras beigās ar Madaru lielā sajūsmā samacījāmies parkā dejot “Puttin’ on a Ritz”. Ēdām bulkas un dejojām. Tā arī kopīgi dejojot un ēdot, nolēmām iedejot kaut ko Halovīnam – svētkiem, ko ne reizi neesmu svinējusi. Mūzikas izvēle – svarīgākais process īstās horeogrāfijas radīšanai Ideju iesākām ar Maikla Džeksona “Thriller” (iedvemojoties no oficiālā mūzikas video un…
Lai tev arī ir lukturis, pie kura pieturēties, lai izietu cauri tumsai. Tumsa ir tikai bieza migla, kas ejama viegli, drošiem soļiem, bet ne ātri. Ātri ejot, var paklupt. Tāpēc ej droši un turi gaismu. Tumsa izgaismos īsto ceļu.
Man patīk šis moments. Tam ir tik daudz krāsu un slāņu. Tās emocijas. Sāpes, atraidījums. Bailes. Neziņa. Ceļš pie sevis. Nesen dzirdēju interesantu ideju. Tas, ka mums vajag “laiku sev” nav cilvēka pamatvajadzība. Cilvēks ir radīts kā sociāla būtne. Mums vajag laiku sev tāpēc, ka esot ar citiem neesam autentiski mēs paši. Dažādu iemeslu dēļ….
Nu skaidrs, ka vairs neskatīšos telefonā, ejot pa trepēm. Tā sekundes simtdaļa, kad “pirms” viss patiesībā bija perfekti un “pēc”, kad kāju pāršalc sāpe, kas seko krakšķim, ko, domās dzirdot, vēl aizvien saraujos. Dramatiski uzrakstīju. Par laimi reālā situācija ir daudz rožaināka. Traumpunkta dakteris gandrīz skatījas uz mani ar vaicājošu izteiksmi: “Ko esmu te atnākusi??”…
“Viss iepriekšējais ir pieredze, šodiena ir šis mirkis. Izdzīvo. Sajūti. Ir skaisti.” 30 un 98. 30 Zanei, 98 Ainas tantei. Un Valdai arī svētki, tikai nav bildes. Patiesībā man nav nekas gudrs, ko teikt par dzimšanas dienām. Tāpēc tāpat vien pāris attēli atmiņai. Zanes dzimšanas diena Zane man bija vienkārši mīļš cilvēks. ❤️ Ainas tantes…
Balets mani priecē. Es dejoju, es vienmēr dejoju līdzi. Katram grand jeté, piruetei un balancé. Un tas nekas, ka mans ķermenis pa īstam ne reizi nav varējis to izdarīt tik skaisti, graciozi un viegli. Mana sapņu pasaule ir liela un tikpat liels ir mans sapņu grand batteman. Un to es daru katru reizi, kad skatos…
Baumas par to, ka puiši man un Zanei plāno pašveidotu 7nieka piedzīvojumu paklīda kādā pasākumā mežā. Vai tiešām kaķis bija izsprucis no maisa tur, nav tomēr skaidrs, bet ir skaidrs, ka tas 100% tika izlaists no maisa mājās, kad Frenks man ieskicēja šo ideju (jo, viņaprāt, kaķis jau klaiņoja pa plauktiem). Tas bija vasaras sākumā….
Šis ieraksts ir gadu izlolots manā galvā. Oi, tiešām, kāpēc nesāku ātrāk? Šis ir viens no piedzīvojumiem, ar kuru vēlējos dalīties šāda tipa blogā. Nu, tad, lūk, beidzot tas ir ieraudzījis dienas gaismu. Piedzīvojums norisinājās 2020. gada 29. augustā. Pirms apmēram gada, protams, emocijas bija spilgtākas un stāstāmā vairāk, bet šoreiz palikšu vien pie tā,…
Kā bērns esmu bijusi pietiekami daudz nometnēs – dejošanas, kora, sporta, vecāku darbavietas, draudzeņu vecāku darbavietas, kristīgajās un citās, kuras varbūt nenāk tagad prātā. Atceros vienā kora nometnē katrai (jā, tas bija meiteņu koris) bija jāpasaka, kāpēc viņa te ir ieradusies, un es teicu, ka tāpēc, ka man patīk nometnes. Tagad atskatoties, neesmu pilnībā droša,…
